Online grāmatas
Noderīgas grāmatas tiešsaistē:
“Izvērtēšana Mākslas terapijā: principi un metodes”, E.Strazdiņa, Rīga: RSU, 2016
“Konsultēšana un konsultatīvā psiholoģija”, J.Ļevina, K.Mārtinsone, Rīga: RSU, 2016
“Veselības psiholoģija – psiholoģijas zinātnes apakšnozare un profesionālās darbības joma”, K.Mārtinsone, G.Freimane, Rīga: RSU, 2019
“Psiholoģijas izglītības desmit gadi Rīgas Stradiņa universitātē”, K.Mārtinsone, S.Mihailova, J.Ļevina, I.J.Mihailovs, G.Freimane, K.Šneidere, Rīga: RSU, 2017
Grāmatas
Mākslas terapija: teorija un prakse
Sastādītāja K.Mārtinsone. – Rīga: Drukātava, 2009. 520 lpp.
Rakstu krājums “Mākslas terapija: teorija un prakse” sniedz apkopojošu priekšstatu par vienu no mākslu terapijas specializācijām – vizuāli plastiskās mākslas terapiju (tekstā – mākslas terapiju), tās teoriju un praksi plašākā kontekstā un specifiku Latvijā. Tiek piedāvāts vairāku autoru teorētiskais devums un pētījumi, analizējot mākslas terapijas lietošanas iespējas, prakses attīstības perspektīvu, iezīmējot profesionālās darbības lauku gan topošajiem mākslas terapeitiem, gan veselības, sociālās aprūpes un izglītības jomas profesionāļiem, ar kuriem mākslas terapeits ikdienā strādā komandā.
Grāmata ir paredzēta mākslas terapeitiem un mākslas terapijas studentiem, visiem speciālistiem, kas sadarbojas ar mākslas terapeitiem, kā arī dažādu nozaru profesionāļiem, kas savā darbā izmanto mākslu, un visiem, kurus interesē mūsdienu veselības aprūpes, psiholoģijas un mākslas attīstības perspektīvas.
Konsultanti un recenzenti: Ph.D. Diāna Vollere (Diane Waller), Ph.D. Kerila Sibeta (Caryl Sibbett), Medicīnas zinātņu kandidāts Aleksandrs Kopitins, Dr.habil.psych. Ārija Karpova.
Zinātniskā redaktore: Kristīne Mārtinsone
Mākslu terapija
Sastādītāja K.Mārtinsone. – Rīga: Raka, 2011. 431 lpp.
Kolektīvā monogrāfija sniedz apkopojošu priekšstatu par jaunu veselības un sociālās aprūpes profesiju un augstākās izglītības iespēju – mākslas terapeits ar četrām specializācijām – vizuāli plastiskās mākslas terapijā, deju un kustību terapijā, mūzikas terapijā un drāmas terapijā.
Grāmatu veido divas daļas: pirmajā ir sniegti kopīgie mākslu terapijas raksturojumi, kas attiecas uz vispārīgiem profesijas aspektiem, otrajā – uz specifiskajiem katrā specializācijā.
Grāmata ir paredzēta mākslas terapeitiem un tiem, kas studē mākslas terapiju, visiem speciālistiem, kas sadarbojas ar mākslas terapeitiem, kā arī dažādu nozaru profesionāļiem, kas savā darbā izmanto mākslu un tās metodes un tehnikas, kā arī visiem, kurus interesē mūsdienu veselības un sociālās aprūpes, izglītības un mākslas attīstības perspektīvas.
Sastādītāja un projekta vadītāja: Kristīne Mārtinsone
Recenzentes:
Dr. habil. psych. Ārija Karpova, Latvijas Universitātes emeritētā profesore
Ph.D.Vija Bergs Lusebrinka, Luisviles Universitātes (ASV) emeritētā profesore, Amerikas Mākslas terapijas asociācijas goda biedre
Konsultantes:
Ph.D.Kerila Sibeta (Caryl Sibbett), Karalienes universitāte Belfāstā (Lielbritānija)
Ph.D.Vikija Karkuva (Vicky Karkou), Karalienes Margaretas universitāte (Lielbritānija)
Dr.sc.mus. Monika Nokere-Ribaupiere (Monika Noecker-Ribaupierre), Ludviga-Maksimiliana universitāte (Vācija)
Ženevjēva Smita (Genevieve Smyth), Karalienes Margaretas universitāte (Lielbritānija)
Redaktore: Rita Cimdiņa
Saturs
Ievads
1. MĀKSLU TERAPIJA: KOPĪGIE ASPEKTI
1.1. Mākslu terapija: veselības aprūpes profesijas izveide un attīstība. Ieva Vāverniece
1.1.1. Māksla un tās loma sabiedrībā
1.1.1.1. Vispārīgs raksturojums
1.1.1.2. Izpratne par mākslu terapeitiskā kontekstā
1.1.2. Mākslas terapeita profesijas izveide
1.1.2.1. Mākslu terapijas priekšvēsture:18. gadsimta beigas līdz 20.gadsimta 30. gadi
1.1.2.2. Mākslu terapijas pirmsākumi:20. gadsimta 40. – 50. gadi
1.1.2.3. Mākslu terapijas ideju formēšanās:20. gadsimta 60. – 70. gadi
1.1.2.4. Mākslu terapijas integrācija veselības aprūpes vidē: 20. gadsimta 80. – 90. gadi
1.1.2.5. Patstāvīgas veselības aprūpes profesijas „mākslas terapeits” izveide: 20. un 21. gadsimtu mija un 21. gadsimta pirmā desmitgade
1.1.2.5.1. Vispārīgs raksturojums
1.1.2.5.3. Mākslu terapijas definīcijas
1.1.3.Mākslas terapeita profesijas robežas un vieta veselības aprūpes kontekstā
1.1.3.1. Mākslu terapija, citas terapijas formas un citas veselības un sociālās aprūpes profesijas
1.1.3.2. Mākslu terapija multiprofesionālas komandas darbā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
1.2.Mākslu terapijas izveide un attīstība Latvijā. Kristīne Mārtinsone
1.2.1. Mākslas terapeits – veselības aprūpes profesija Latvijā
1.2.2. Mākslas terapeita profesijas ietvari Latvijā: Lielbritānijas ietekme
1.2.3. Mākslu terapijas terminoloģijas attīstība
1.2.4. Mākslu terapijas attīstības vēsture Latvijā – no neformālās izglītības līdz profesijai
1.2.4.1. Entuziastu aktivitātes, tālākizglītība un formālās izglītības aizsākums, profesionālo asociāciju izveide: 20. gadsimta 90. gadu sākums – 2005. gads
1.2.4.2. Mākslu terapijas kā profesijas aizsākums, formālās izglītības un tālākizglītības attīstība: 2006. – 2009. gads
1.2.4.3. Mākslas terapeita profesionālās darbības, izglītības, pētniecības un sadarbības attīstība: no 2010. gada
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
1.3. Psiholoģijas un psihoterapijas ietekmes mākslu terapijā. Edīte Krevica
1.3.1. Psihoanalītiskā / psihodinamiskā pieeja mākslu terapijā
1.3.2. Attīstības pieeja mākslu terapijā
1.3.3. Humānistiskā pieeja mākslu terapijā
1.3.4. Kognitīvi biheiviorālā pieeja mākslu terapijā
1.3.5. Sistēmiskā pieeja mākslu terapijā
1.3.6. Integratīvi eklektiskā pieeja mākslu terapijā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
1.4. Mākslu terapijas procesa raksturojums: integratīvi eklektiskā pieeja. Anda Upmale, Indra Majore-Dūšele
1.4.1. Mākslu terapijas darba posmi
1.4.1.1. Mākslu terapijas darba sākuma posms
1.4.1.1.1. Mākslu terapijas kabinets / telpa
1.4.1.1.2. Vienošanās starp klientu / pacientu un mākslas terapeitu
1.4.1.1.3. Izvērtēšana, mērķi un plāns mākslu terapijā
1.4.1.1.4. Mākslas terapijas sesijas struktūra
1.4.1.2. Mākslu terapijas darba procesa un starprezultātu novērtējuma posms
1.4.1.2.1. Radošā procesa cikliskais modelis
1.4.1.2.2. Terapeitisko attiecību cikliskais modelis
1.4.1.2.2. Starprezultātu novērtējums mākslu terapijā
1.4.1.3. Mākslu terapijas novērtējuma un noslēguma posms
1.4.1.3.1.Mākslu terapijas rezultātu novērtējums un kopsavilkuma izveide
1.4.1.3.2. Noslēgums un atvadīšanās mākslu terapijā
1.4.2. Mākslu terapijas faktori
1.4.2.1. Mākslas ekspresijas faktors
1.4.2.1.1. Mākslas ekspresijas veidi
1.4.2.1.2. Mākslas ekspresijas pakāpeniskie līmeņi
1.4.2.1.3. Neverbālā komunikācija mākslu terapijā
1.4.2.1.4. „Iemiesošana” mākslu terapijā
1.4.2.1.5. Tēls, simbols, metafora mākslu terapijā
1.4.2.1.6. Mākslinieciskā projekcija mākslu terapijā
1.4.2.2. Terapeitisko attiecību faktors
1.4.2.2.1. Terapeitisko attiecību modeļi mākslu terapijā (triangulāras attiecības)
1.4.2.2.2. Terapeitiskās attiecības un „spēles telpa” mākslu terapijā
1.4.2.2.3. Pārnese un pretpārnese terapeitiskajās attiecībās
1.4.2.3. Refleksijas un atgriezeniskās saites faktors
1.4.2.3.1. Refleksija mākslu terapijā
1.4.2.3.2. Atgriezeniskā saite mākslu terapijā
1.4.2.3.3. „Mentalizācija”, „distance” un „perspektīva” mākslu terapijā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
1.5. Mākslas terapeita kompetences. Indra Majore-Dūšele
1.5.1. Normatīvo aktu prasības attiecībā uz Latvijas mākslas terapeita kompetencēm
1.5.2. Prasības mākslas terapeita personībai
1.5.3. Terapeitisko attiecību kvalitātes un neirozinātne
1.5.4. Apzinātības prakse mākslas terapeitu personības attīstībai
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
1.6. Tiesiskie un ētiskie aspekti mākslu terapijā. Indra Majore-Dūšele, Jānis Ivans Mihailovs
1.6.1. Mākslas terapeita prakses tiesiskais un ētiskais regulējums
1.6.2. Ētiskas domāšanas veidi
1.6.3. Mākslas terapeita atbildība pret klientu / pacientu
1.6.4. Mākslas terapeita atbildība pret mākslas darbu
1.6.5. Mākslas terapeita atbildība pret profesiju
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
1.7. Supervīzija mākslu terapijā. Kristīne Mārtinsone
1.7.1.Supervīzijas jēdziens
1.7.2. Supervīzijas funkcijas, tipi un līmeņi
1.7.3. Mākslas izmantošana supervīzijā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
1.8. Pētījums mākslu terapijā. Kristīne Mārtinsone
1.8.1. Uz pierādījumiem balstītās prakses jēdziens
1.8.1.1. Uz pierādījumiem balstīta prakse un tās pamatprincipi
1.8.1.2. Pierādījumu līmeņi un pētījumu veidi
1.8.1.3. Kritiskie jautājumi par uz pierādījumiem balstīto praksi
1.8.2. Pētījuma stratēģijas
1.8.3. Pētījuma posmi
1.8.3. 1. Pirmais posms: sagatavošanās, ievads un literatūras analīze
1.8.3. 2. Otrais posms: pētījuma projekta izstrāde un apstiprināšana/ saskaņošana
1.8.3. 3. Trešais posms: pētījuma projekta realizācija un datu analīze
1.8.3. 4. Ceturtais posms: diskusija un secinājumi
1.8.3. 5. Piektais posms: pētījuma noformējums un prezentācija
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
2.MĀKSLU TERAPIJA:SPECIĀLIZĀCIJAS
2.1.Mākslas terapija. Anda Upmale, Kristīne Mārtinsone, Edīte Kerēvica, Ilze Dzilna-Šilova
2.1.1. Mākslas terapijas vispārīgs raksturojums
2.1.2. Izvērtējums un novērtējums mākslas terapijā
2.1.3. Mākslas terapijas process
2.1.4. Terapeitiskās pieejas mākslas terapijā
2.1.4.1. Mākslas pieeja mākslas terapijā
2.1.4.2. Psihoanalītiskā/psihodinamiskā pieeja mākslas terapijā
2.1.4.3. Humānistiskā pieeja mākslas terapijā
2.1.4.4. Attīstības pieeja mākslas terapijā
2.1.4.5. Kognitīvi biheiviorālā pieeja mākslas terapijā
2.1.4.6. Integratīvi eklektiskā pieeja mākslas terapijā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
2.2.Deju un kustību terapija. Indra Majore-Dūšele, Sandra Mihailova, Kristīne Vende
2.2.1. Deju un kustību terapijas vispārīgs raksturojums
2.2.2. Izvērtējums un novērtējums deju un kustību terapijā
2.2.3. Deju un kustību terapijas process
2.2.4. Terapeitiskās pieejas DKT
2.2.4.1.Uz mākslu balstīta DKT pieeja
2.2.4.2.Interaktīvā DKT pieeja
2.2.4.3.Psihoanalītiskā/psihodinamiskā pieeja DKT
2.2.4.4.Integratīvi eklektiskā pieeja DKT
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
2.3.Mūzikas terapija. Mirdza Paipare
2.3.1. Mūzikas terapijas vispārīgs raksturojums
2.3.2. Izvērtējums un novērtējums mūzikas terapijā
2.3.3. Mūzikas terapijas process
2.3.4. Terapeitiskās pieejas mūzikas terapijā
2.1.4.1. Radošā mūzikas terapija
2.1.4.2. Psihoanalītiskā/psihodinamiskā mūzikas terapija
2.1.4.3. Džuljetas Alvinas interaktīvā jeb brīvo improvizāciju mūzikas terapija
2.1.4.4. Orfa mūzikas terapija
2.1.4.5. Integratīvi eklektiskā pieeja mūzikas terapijā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
2.4.Drāmas terapija. Velga Sudraba, Aelita Vagale
2.4.1. Drāmas terapijas vispārīgs raksturojums
2.4.2. Izvērtējums un novērtējums drāmas terapijā
2.4.3. Drāmas terapijas process
2.4.4. Terapeitiskās pieejas drāmas terapijā
2.1.4.1. Teātra mākslā balstīta pieeja drāmas terapijā
2.1.4.2. Humānistiskā pieeja drāmas terapijā
2.1.4.3. Psihoanalītiskā/psihodinamiskā pieeja drāmas terapijā
2.1.4.4. Kognitīvi biheiviorālā pieeja drāmas terapijā
2.1.4.5. Attīstības pieeja drāmas terapijā
2.1.4.6. Integratīvi eklektiskā pieeja drāmas terapijā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
Nobeigums
Pielikumi
Alfabētiskais personu rādītājs
Alfabētiskais terminu rādītājs
Ziņas par autoriem
MĀKSLU TERAPIJA DAŽĀDĀM KLIENTU / PACIENTU GRUPĀM
Sastādītājas K.Mārtinsone, E.Krevica. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2014. 382 lpp.
Rakstu krājums
Sastādītājas un projekta vadītājas: Kristīne Mārtinsone, Edīte Krevica
Recenzentes: Guna Svence, Irina Plotka, Velga Sudraba
Redaktores: Linda Pētersone, Regīna Jozauska
Saturs
Priekšvārds
I MĀKSLU TERAPIJAS PROFESIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS JAUTĀJUMI
Rehabilitācijas ideja un komandas loma (G.Bērziņa, A.Vētra)
Ārstniecības personu pedagošiskā kompetence (M.Puķīte)
Aktuālās profesionālās darbības attīstības problēmas mākslu terapijā (K.Mārtinsone)
Mākslu terapijas prakses novērtējums Latvijā (I.Paiča, K.Mārtinsone, V.Karkuva)
Mākslas terapeita profesionālās identitātes veidošanās Latvijā (E.Akmane, K.Mārtinsone)
Mākslas terapeita profesionālās darbības organizācija (S.Hartmane)
Supervīzija mākslu terapijas izglītības un pakalpojumu attīstībai Latvijā (K.Mārtinsone, I.J.Mihailovs, S.Mihailova)
Mākslu terapija un psiholoģija: robežas un krustpunkti (S.Mihailova, K.Mārtinsone, J.I.Mihailovs)
II MAĢISTRA DARBU IETVAROS VEIKTO PĒTĪJUMU PĀRSKATI MĀKSLU TERAPIJĀ
Rīgas Stradiņa universitātes mākslas terapijas profesionālajā maģistra studiju programmā no 2009. līdz 2013.gadam aizstāvēto maģistra darbu analīze (E.Vilka, K.Mārtinsone)
1.pielikums. 2013./2014.akadēmiskajā gadā profesionālajā maģistra studiju programmā “Mākslas terapija” aizstāvētie darbi
Pārskats par mākslas terapijas profesionālā maģistra studiju programmas vizuāli plastiskās mākslas terapijas specializācijā aizstāvētajiem maģistra darbiem laikposmā no 2009. līdz 2013.gadam (Z.Veitnere, I.Grīnberga, M.Mazkalne, K.Mārtinsone)
1.pielikums. 2009.-2013.gadā aizstāvētie maģistra darbi vizuāli plastiskās mākslas terapijā
2.pielikums. 2009.-2013.gadā aizstāvēto maģistra darbu anotācijas vizuāli plastiskajā mākslas terapijā
Pārskats par mākslas terapijas profesionālā maģistra studiju programmas deju un kustību terapijas specializācijā aizstāvētajiem maģistra darbiem laikposmā no 2009. līdz 2013.gadam (Z.Kušnareva, S.Silniece, L.Ķince, K.Mārtinsone)
1.pielikums. 2009.-2013.gadā aizstāvētie maģistra darbi deju un kustību terapijā
2.pielikums. 2009.-2013.gadā aizstāvēto maģistra darbu anotācijas deju un kustību terapijā
Pārskats par mākslas terapijas profesionālā maģistra studiju programmas mūzikas terapijas specializācijā aizstāvētajiem maģistra darbiem laikposmā no 2009. līdz 2013.gadam (S.Šuriņa, Dž.Eglīte, K.Mārtinsone)
1.pielikums. 2009.-2013.gadā aizstāvētie maģistra darbi mūzikas terapijā
2.pielikums. 2009.-2013.gadā aizstāvēto maģistra darbu anotācijas mūzikas terapijā
Pārskats par mākslas terapijas profesionālā maģistra studiju programmas drāmas terapijas specializācijā aizstāvētajiem maģistra darbiem laikposmā no 2009. līdz 2013.gadam (S.Meluškāne, D.Lindiša, K.Mārtinsone)
1.pielikums. 2009.-2013.gadā aizstāvētie maģistra darbi drāmas terapijā
2.pielikums. 2009.-2013.gadā aizstāvēto maģistra darbu anotācijas drāmas terapijā
III MĀKSLU TERAPIJAS PRAKSE
Zīmējumu sērijas skalas adaptācijas pirmais posms Latvijā (D.Dzene, E.Dakse, K.Mārtinsone)
Mākslas terapijas formālo elementu skala: tās pielietojums dažādās klientu / pacientu grupās (S.Ciganovska, L.Veide-Nedviga, K.Mārtinsone)
Mākslā balstītās izvērtēšanas instrumenta “Putna ligzdas zīmējums” adaptācijas pirmais posms Latvijā (N.Šķone, K.Mārtinsone)
Mākslas ekspresijas pakāpenisko līmeņu modelis mākslas terapijā uz mākslu balstītās izvērtēšanas procesā: piemērs ar vardarbībā cietušu bērnu (I.Dzilna-Šilova, K.Mārtinsone, A.Upmale)
Mākslas terapija pacientiem ar anorexia nervosa (D.Visnola, A.Upmale)
Mākslas terapija pusaudžiem ar uzvedības traucējumiem (E.Krevica)
Individualizētās mūzikas terapijas izvērtēšanas profila emocionālās un sociālās funkcionēšanas izvērtēšanas skalu adaptācijas pirmais posms un to specifisko iezīmju noteikšana pacientiem ar uzvedības traucējumiem (J.Duhovska, K.Mārtinsone)
Mūzikas terapija bērniem ar autiska spektra traucējumiem (S.Barsineviča)
Komunikatīvo pamatiemaņu attīstīšana mūzikas terapijā bērniem ar smagiem psihofizioloģiskiem traucējumiem (A.Beļska, J.Denisjuka)
Mūzikas terapija pirmsskolas vecuma bērnam ar specifiskiem runas un valodas traucējumiem: gadījuma analīze (L.Eņģele)
Mūzikas terapija rehabilitācijā: neiroloģija (M.Paipare, J.Duhovska)
Drāmas terapija pacientiem ar Pārkinsona slimību trauksmes simptomu mazināšanai (R.Garnaka, K.Mārtinsone)
Drāmas terapija darbā ar ambulatorajiem psihiatrijas pacientiem (A.Šteina, E.Vilka)
Autoru alfabētiskais rādītājs
MĀKSLU METODES UN TEHNIKAS PROFESIONĀLAJĀ DARBĪBĀ
Sastādītāja K.Mārtinsone. – Rīga: Raka, 2010. 214 lpp.
Pirmo reizi latviešu valodā plašam lasītāju lokam – pedagogiem, psihologiem, psihoterapeitiem, mākslas terapeitiem, veselības aprūpes speciālistiem, sociālajiem darbiniekiem un citu nozaru profesionāļiem – piedāvā iepazīties ar dažādu mākslas veidu – vizuāli plastiskās mākslas, deju un kustību mākslas, mūzikas, teātra mākslas, – kā arī ar multimodālās pieejas daudzveidīgo metožu un tehniku izmantošanas iespējām, lai dažādotu savas profesionālās darbības paņēmienus un ikdienas darbu.
Mākslu metodes un tehnikas mūsdienās plaši izmanto darbā ar dažāda vecuma cilvēkiem gan individuāli, gan pārī, grupā. Šajā grāmatā tiek piedāvātas konkrētas metodes un tehnikas, kas ir orientētas uz to, lai attīstītu cilvēka radošo potenciālu un resursus, veicinātu labizjūtu, kā arī sekmētu socializācijas procesu. Te iekļautais materiāls ir prakstiski orientēts un uzskatāms par vērtīgu pamatu jaunu profesionālās darbības aspektu apguvei.
Recenzentes: Ārija Karpova, Maija Biseniece
Galvenais redaktors: Vilnis Purēns
Redaktore: Rita Cimdiņa
Pētījumi mākslu terapijā
Sastādītāja K.Mārtinsone. – Rīga: Drukātava, 2010. 316 lpp.
Rakstu krājums
Supervīzija un tās specifika mākslu terapijā
sastādītāja Kristīne Mārtinsone / Rīga: Drukātava, 2010.
Izvērtēšana mākslas terapijā: principi un metodes
Sastādītāja Elza Strazdiņa. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2016. 143 lpp.
Šo grāmatu var uzlūkot kā vienu no pirmajiem centieniem aptvert plašo informāciju par izvērtēšanas principiem un metodēm mākslas terapijā kopumā, īpaši koncentrējoties tieši uz mākslā balstītajiem izvērtēšanas instrumentiem.
Rakstu krājumu ir sagatavojuši mākslas terapeiti, veselības aprūpes un citu nozaru speciālisti, kā arī RSU studiju programmas Mākslas terapija mācībspēki: Kristīne Mārtinsone, Elza Strazdiņa, Katrīna Dimsone, Margarita Stoļarova, Evita Dakse, Daiga Dzene, Natālija Rivža, Naira Šķone, Anda Upmale, Sanita Ciganovska, Līga Veide-Nedviga, Beata Soloveja, Anda Vilsone-Blūma, Kristīne Meistare-Peltonena, Līga Ruttule, Viktorija Perepjolkina. Grāmatas satura papildināšanā iesaistījās arī studiju programmas Mākslas terapija maģistrantes Vita Beinerte, Laura Danilāne un Ilze Plūme.
Rakstu krājums paredzēts mākslas terapeitiem, studentiem, kas apgūst mākslas terapiju, citu palīdzošo profesiju speciālistiem un studējošajiem, kā arī dažādu citu nozaru profesionāļiem, kuri strādā kopā ar mākslas terapeitiem un vēlas iepazīt dažādās mākslas terapijas prakses šķautnes.
Grāmata brīvpieejā pieejama šeit: https://www.rsu.lv/sites/default/files/book_download/izvertesana_makslas_terapija.pdf
Mākslas terapijas izglītības desmit gadi Rīgas Stradiņa universitātē: No ieceres līdz profesijai
Sastādītājas Jana Duhovska, Kristīne Mārtinsone. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2016. 183 lpp.
Grāmatā apkopotas 37 profesijas izveidē un izaugsmē iesaistītu ģeogrāfiski tuvu un tālu kolēģu intervijas. Šīs intervijas tika ievāktas, gatavojoties mākslu terapijas izglītības desmitgadei Rīgas Stradiņa universitātē, lai jubilejas reizē reflektētu par mākslu terapijas tapšanu – no dažādiem skatupunktiem, lai uzrunātu un atcerētos cilvēkus, kas ir devuši būtisku ieguldījumu profesijas attīstībā, tā veidojot daudzbalsīgu stāstījumu, fiksējot, kā notika Latvijas mākslu terapijas modeļa tapšana un attīstība.
Mākslu terapija un tās attīstības konteksti
K.Mārtinsone, S.Mihailova, I.J.Mihailovs, I.Majore-Dūšele, M.Paipare / Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte / 2008
The Story of Art Therapy in Latvia
K.Mārtinsone, E.Akmane / 2025
Šajā nodaļā sniegts vēsturisks pārskats par mākslas terapijas attīstību Latvijā, izsekojot tās attīstības ceļu no sākotnējās ieviešanas līdz mūsdienu statusam kā valstiski atzītai un reglamentētai veselības aprūpes profesijai. Izmantojot daudzmetodoloģisku vēsturisko pieeju, autori analizē profesijas attīstības trajektoriju dažādos sociālpolitiskos un kultūras kontekstos, iekļaujot personīgo pieredzi un nozares nozīmīgāko pārstāvju ieskatus. Nodaļā izdalīti būtiskākie mākslas terapijas institucionalizācijas posmi, tostarp profesionālo organizāciju izveide, formālu izglītības programmu izveidošana un mākslas terapijas integrēšana valsts veselības aprūpes sistēmā. Autori aplūko arī izaicinājumus, ar kuriem profesija ir saskārusies, piemēram, nepieciešamību pēc profesionālas atzīšanas, specializētas profesionālās valodas attīstīšanu un pielāgošanos mainīgajām veselības aprūpes vajadzībām. Vēstījums izgaismo dinamisko mijiedarbību starp sabiedrības vajadzībām, politikas izmaiņām un profesionālajiem centieniem, kas veicinājuši mākslas terapijas leģitimāciju un izaugsmi Latvijā. Noslēgumā nodaļā tiek reflektēts par nākotnes izaicinājumiem un iespējām šajā jomā, uzsverot nepārtraukta profesionālā pilnveides, starpdisciplināras sadarbības un pielāgošanās tehnoloģiskajām inovācijām nozīmi.
