Mākslas terapija bērniem
Cathy Malchiodi, PhD
Mākslas terapija bērniem. Kā tā strādā?
Grāmatā “Child’s Play: How Play Therapy Works,” Kasado – Frankels (Casado Frankel) norāda, ka vecāki bieži jautā par spēļu terapijas kā ārstniecības metodes efektivitāti un piebilst, “Bet tā taču ir tikai spēlēšanās!” Mākslas terapijā bieži saskaras ar līdzīgu pieeju un jautājumu, “Bet tā taču ir tikai māksla!” Tāpat kā spēļu terapija nav tikai “spēlēšanās”, tāpat arī mākslas terapija nav tikai “māksla”, mākslas radīšana, vai visapkārt esošās krāsojamās grāmatas. Māksla, kas radīta terapeitisko attiecību kontekstā, ir ar mērķi ne tikai veicināt jauno pacientu pašizpēti, pašizpausmi, bet tā ietver arī mērķtiecīgu nozīmes, jēgas piešķiršanu caur īpašu mākslas radīšanas procesu.
Mākslas terapija bērniem nereti tiek jaukta ar spēļu terapiju un tas ir vairāku pozitīvu iemeslu dēļ. Spēļu terapeiti, ja nepieciešams, savā darbā ar bērniem iekļauj dažādas mākslā balstītas metodes. Līdzīgi arī mākslas terapeiti, kas strādā ar bērniem, dažkārt darbā iekļauj spēlēšanās momentus, bagātinot mākslas terapiju un veicinot bērnu radošo izpausmi. Tomēr mākslas terapija terapeitiskā kontekstā, ir atšķirīga pieredze, jo pārsvarā tās procesā rodas taustāms, paliekošs rezultāts – radītais mākslas darbs. Mākslas terapeiti darbojas arī, lai palīdzētu bērniem izpaust un fiksēt viņu emocijas, sajūtas, pieredzi un iztēli. Tie, izmantojot savas zināšanas mākslā balstītās pieejās, pārzinot mākslas medijus, veicina jauno klientu spēju sazināties caur radošu izpausmi – mākslas radīšanas procesu un radīto mākslas darbu. Lūk īss pārskats par to, kā un kāpēc mākslas terapija “strādā”:
Neverbāla. Sensori balstīta. Pēc vienkāršākās mākslas terapijas definīcijas, mākslas terapija ir neverbālas komunikācijas forma. Bērniem, kuri nespēj vai neprot izstāstīt savas domas, emocijas, izjūtas vai sajūtas, tas ir veids kā izpaust, izteikt to, ko vārdos izteikt ir grūti. Bērniem, kas piedzīvojuši vardarbību, tas ir veids kā pastāstīt bez runāšanas brīžos, kad tie nespēj vai baidās runāt par īpašiem notikumiem vai izjūtām. Tāpat mākslas terapija ir sensori balstīta pieeja, kas ļauj bērniem piedzīvot, sajust sevi un komunicēt vairākos līmeņos – vizuālajā, taktīlajā, kinestētiskajā un pat vēl vairāk – būt ne tikai sadzirdētiem (runāšana), bet arī saredzētiem – caur radīto mākslas darbu (māksla).
Izaugsme un attīstība. Mākslas izpausmes, īpaši zīmējumi, sniedz noderīgu informāciju par bērna attīstības līmeni, īpaši mazajiem klientiem līdz 10 gadu vecumam. Piemēram, atšķirības mākslinieciskajā attīstībā var palīdzēt mums saprast kaut ko par bērna emocionālajām pieredzēm, izziņas un sensoro integrāciju. Tomēr šeit jābūt uzmanīgam – jo lielākā daļa veidoto piemēru ņemti no Rietumu kultūras. Neskatoties uz šo izaicinājumu, pašreiz akceptētie mākslinieciskās attīstības posmi, īpaši darbā ar jaunākiem bērniem, joprojām ir lietderīgi un sniedz vērtīgu informāciju, ko ne vienmēr var pamanīt tikai sarunājoties.
Pašregulācija. Neirobioloģija turpina informēt garīgās veselības aprūpes speciālistus par to, kāpēc specifiskas mākslā balstītas aktivitātes, terapijas kontekstā, var būt palīdzošas bērniem. It īpaši, dažas sensora rakstura mākslas radīšanas aktivitātes ir efektīvas sensorās integrācijas veicināšanā, garastāvokļa uzlabošanā, ķermeņa un prāta nomierināšanā, īpaši bērniem, kas piedzīvojuši traumatiskus notikumus.
Nozīmes piešķiršana. Mākslas terapija dod iespēju izteikt metaforu caur mākslas radīšanu. Viena no pieejas stiprajām pusēm ir iespēja atvērt mazajā klientā stāsta stāstīšanu caur metaforu. Stāsta stāstīšanai par zīmējumu, gleznojumu, kolāžu vai jebkādas citas formas radīto mākslas darbu nav jābūt literāri pareizai, lai tā būtu terapeitiska. Patiesībā bērns, kurš ir pieredzējis traumatisku notikumu vai piedzīvo emocionālus traucējumus, var būt spējīgs radīt tikai vizuālus stāstus. Terapeita atbalstīts un vadīts, šis stāsts var būt ceļš kā lēni un droši atslogot smago, traucējošo pieredzi.
Labā puslode pret labo puslodi. Visbeidzot, radošas izpausmes pašas par sevi vēl negarantē “izārstēšanu”. Mākslas terapija ir balstīta uz terapeitiskajām attiecībām ar palīdzošo profesionāli. Mākslas terapija ir attiecību terapija, jo ietver sevī aktīvu, sensori balstītu dinamiku starp mākslas terapeitu un klientu un uzsver, akcentē “smadzeņu labā puslode pret smadzeņu labo puslodi” saikni starp klientu un terapeitu. Šajā ziņā mākslas terapija var būt palīdzoša, lai atjaunotu un pārveidotu piesaisti caur izpētes un sensoriem (maņu) līdzekļiem un var skart šos agrīnos attiecību stāvokļus, kas eksistēja pirms vārdiem, ļaujot smadzenēm izveidot jaunus, produktīvākus attiecību paternus. Profesionālis, kurš strādā mākslas terapijā, ir apmācīts un pieredzējis, kā izveidot pozitīvu piesaisti, jūtu un atgriezenisko konverģenci, tā atsaucoties uz pieredzi, kurā divi cilvēki jūtas “iegrimuši” viens otrā un tādējādi dziļi saprot un pieņem viens otru bez nosacījumiem. Mākslinieciskā ekspresija pievieno šai pozitīvajai attiecību pieredzei saziņas kanālus emocionālā, sensorā un kognitīvā līmenī.
Šis ir ļoti īss skaidrojums dinamiskajiem procesiem, kurus mākslas terapija sniedz bērniem. Bērnu mākslinieciskās izpausmes vienkāršība tāpat kā tēlaina spēlēšanās, var likties mānīgi vienkārša pēc pirmā acu uzmetiena. Tomēr, tā kā mākslas terapijas lauks turpina paplašināt zināšanas par tās efektivitāti, mēs jo vairāk varam paplašināt savas iespējas piedāvāt labāko praksi bērniem, kam nepieciešama palīdzība un dziedināšana.
Esiet veseli,
Keitija Malčiodi (Cathy Malchiodi), PhD,
Mākslas terapeite, 13 grāmatu par mākslas terapiju autore, ASV, 2016
Raksts tulkots un publicēts ar autores piekrišanu. Oriģinālraksts:https://www.psychologytoday.com/blog/arts-and-health/201601/child-art-therapy-how-it-works
Attēls: Marta Logina, www.momenti.lv
Tulkojums: Elīna Akmane