Mākslas terapija pieaugušajiem
Cathy Malchiodi, PhD
Kāpēc mākslas terapija strādā?
Keitija Malčiodi (Cathy Malchiodi), savā publikācijā “Kāpēc mākslas terapija strādā?” apraksta pētnieku Haeyan, van Hooren un Hutchemaekers 2015.gadā veikta pētījuma rezultātus. Pētījumā pētnieki mēģināja noskaidrot iespējamo mākslas terapijas ietekmi atgūšanās procesā pieaugušajiem grupā, cilvēkiem ar personības traucējumiem. Izmantojot Priekšmetā pamatotās teorijas (Grounded Theory) pieeju, viņi veica kvalitatīvu pētījumu, izmantojot padziļinātas intervijas, lai ievāktu datus par indivīdu mākslas terapijas pieredzi, un izmantoja atvērto un aksiālo kodēšanu, lai sagrupētu un apkopotu datus. Rezultātā pētniekiem izdevās identificēt piecu konceptu kopumu, kas izriet no visu ievākto datu analīzes un atspoguļo to, kā mākslas terapija ietekmē indivīdu.
Uztvere un sevis uztvere. Mākslas izpausmes palīdz fokusēties uz pašreizējo brīdi, identificēt, piefiksēt savas emocionālās reakcijas un pieredzēt saikni starp ķermeņa un emociju apzinātību. Lai arī sākumā to izprast reizēm nav viegli, šis ir pirmais solis emociju atzīšanā un atpazīšanā, kā arī sākumpunkts tālākai terapeitiskai izpētei un procesam.
Personiskā integrācija. Indivīdi uzskatīja, ka caur savu mākslas pieredzes izpausmi, identitāte un paštēls bija kļuvuši stiprāki un skatījums uz tiem bija kļuvis vairāk pozitīvs. Iespējams, vēl nozīmīgāk, izpausmes mākslā padarīja viņu emocijas redzamas, ļaujot tiem tālāk terapijas procesā pētīt savas izjūtas un domas. Tāpat, savstarpēji konfliktējošas emocijas varēja tikt ienestas vienā mākslas darbā, ko bieži vien ar vārdiem nav iespējams panākt.
Emociju un impulsu regulēšana. Indivīdi, caur izpausmi mākslā, iemācījās modulēt savas emocionālās reakcijas, tādējādi piedzīvojot lielāku brīvību no tām, kā arī dozēt un regulēt emocijas. Citiem vārdiem sakot, izpausme mākslā piedāvāja tiem pieredzes telpu, kurā indivīdi varēja eksperimentēt ar jaunām reakcijām uz sarežģītām emocijām, tādējādi palielinot pašapziņas un pašefektivitātes sajūtu.
Izmaiņas uzvedībā. Īsumā, izmaiņas uzvedībā ietver uzvedību pret sevi un uzvedību pret citiem. Daudzi šī pētījuma dalībnieki ziņoja, ka viņi iemācījušies mainīt savas uzvedības reakcijas, izmantojot mākslas izpausmes procesu. Tas varētu būt saistīts ar mākslas izteiksmes pašpietiekamo raksturu, kas ietver izvēli par to, ko darīt un kā tieši to darīt. Citiem vārdiem sakot, mākslas terapija var dot iespēju praktizēt alternatīvas reakcijas uz esošajiem personīgajiem stāstiem. Tā kā šis pētījums fokusējās uz mazām dalībnieku grupām, dalībnieki varēja vairāk izprast sevis paša uzvedības paternus, mijiedarbojoties ar citiem grupas dalībniekiem, grupu mākslas terapijas kontekstā. Piemēram, kāda 35 gadus veca grupas dalībniece atzīmēja: "Es joprojām atceros, ka vienu reizi mums visiem bija jāzīmē uz vienas papīra lapas. Man tas nepavisam nepatika. Es nebiju gatavojusies izmantot visu papīra lapu, tomēr, kad pamanīju, ka kāds zīmē pāri tam, ko esmu uzzīmējusi es - es nevarēju ar to īsti sadzīvot. Es devu sev vairāk vietas, lai citi vairāk redz, kas es esmu. Ja kāds pārkāpj manas robežas, es lieku par to manīt!"
Atklāsme un izpratne. Pētījuma dalībnieki atzīmēja, ka mākslas izteiksme viņiem palīdzēja izteikt savas emocijas un neverbālās pieredzes vārdos. Tāpat, viņi apgalvoja, ka viņi "piedzīvoja iekšējo dialogu, kas vadīja viņu izvēles mākslas darba radīšanas procesā", tāpat kā pēc tam, kad mākslas izteiksmes process jau bija pabeigts. Citiem vārdiem sakot, gan mākslas darba radīšanas process, gan pēc tā - mākslas darba aplūkošanas process, sniedza atklāsmi un izpratni par savām emocijām, domām un uzvedību, kā arī nodrošināja labāku pieredzētā izpratni caur mākslas terapeita atbalstu.
Esiet veseli,
Keitija Malčiodi (Cathy Malchiodi), PhD,
Mākslas terapeite, 13 grāmatu par mākslas terapiju autore, ASV, 2016
Raksts tulkots un publicēts ar autores piekrišanu. Oriģinālraksts: https://www.psychologytoday.com/blog/arts-and-health/201608/why-art-therapy-works
Tulkojums: Elīna Akmane
Attēls: pexels.com